Elīna Dzelzkalēja par savu praksi GLEN projektā Gruzijā 2014.gadā

Boržomi- Karagauli Nacionālā parka mārketinga stratēģijas izveide. 2014.gadā

Esmu Elīna Dzelzkalēja - 2014. gada GLEN dalībniece. Lai gan, piesakoties ziemā izsludinātajā konkursā, šķita, ka zinu, kur iesaistos, tikai aprīlī un jūnijā, apmeklējot GLEN seminārus, līdz galam izpratu gan GLEN struktūru, gan šī globālā tīkla pamatvērtības un pieejas. Šie semināri bija arī lieliska iespēja iepazīties ar gudriem, fiziski un garīgi aktīviem un sociāli atbildīgiem jauniešiem, kā arī izdevība piedalīties nepārtrauktās sarunās, diskusijās un dalīties ar idejām par tēmām, kas ir svarīgas un dziļi aizkustina. Ir ļoti patīkama sajūta atrasties starp tik daudziem lielākoties līdzīgi domājošiem vienaudžiem.Šie semināri bija lieliska iesildīšanās, lai jūlija vidū dotos praksē uz Gruziju. Protams, ne bez raizēm, bažām un stresa.

Attēlā: BKNP vasaras plaukumā - maršrutu iezīmēšanas pārgājiens jūlija beigās (foto: Elīna Dzelzkalēja)

Iepriekšminētās trauksmainās emocijas, iespējams, ir neiztrūkstoša daļa, dodoties pretim (daļēji) nezināmajam, taču tās izrādījās pilnīgi liekas. Boržomi pilsētas Boržomi-Kharagauli parka administrācijā mani sagaidīja lieliskākais darba kolektīvs un kolēģi, kādus atliek vien vēlēties katram. Kopā ēdām pusdienas, ieturējām regulāras kafijas pauzes, braucām ekskursijās, viens otra mājās, darbā un kafejnīcās svinējām dažādus svētkus. Turklāt visi kopā – apkopēji, kaimiņi, strādnieki, direktori, reindžeri, šoferi, sekretāres, praktikanti, brīvprātīgie, eksperti... „Saliedētība”, „kopā būšana”, „iekļaušana” ir vārdi, kas visciešāk saistās ar manu prakses pieredzi Boržomi-Karagauli Nacionālajā parkā.

Lai gan sociālās aktivitātes bija neatņemama un būtiska (iespējams - būtiskākā) prakses pieredzes sastāvdaļa, neizpalika arī plānotā projekta īstenošana. Ar prieku katru darba dienu plkst. 9:00 ierados BKNP administrācijas ēkā, aptuveni 2km no Boržomi pilsētas centra, pa ceļam priecājoties par kalnu upi un ik dienu mainīgajām kalnu ainavām. Boržomi, protams, daudziem, it īpaši padomju laikus piedzīvojušiem cilvēkiem, saistās ar minerālūdens pudelēm, atrakciju parku un kūsājošu kūrortpilsētu. Taču mans un manas tandēmpartneres uzdevums bija veicināt tieši Boržomi- Kharagauli nacionālā parka un tā pārstāvēto vērtību (tādu kā dabas aizsardzības un biznesa sabalansēšana, ilgtspējīga attīstība, apkātnes iedzīvotāju izglītošana, nodarbinātības veicināšana un aktīva līdzdalība parka uzturēšanā un attīstībā, dabas izglītība un eko skolu kustības veicināšana, jauniešu līderības nozīme dabas aizstāvības jautājumos, sabiedrības līdzdalība, gan vietēja, gan starptautiska mēroga sadarbības nozīme, Gruzijas un BKNP tēla veidošana, u.c.) atpazīstamību, izstrādājot mārketinga stratēģiju un ģenerējot idejas komunikācijai gan ar vietējo auditoriju, gan tūristiem. Lielu uzplaukumu šobrīd Gruzijā piedzīvo sociālie tīkli, līdz ar to viens no būtiskiem uzdevumiem bija padarīt efektīvāku arī BKNP komunikāciju sociālajos tīklos, kas norāda uz ļoti mūsdienīgu domāšanu organizācijas attīstībā. Bija un joprojām ir patīkami redzēt, kā noderīgākie ieteikumi tiek pārstrādāti atbilstoši parka vajadzībām un izmantoti, piemēram BKNP Facebook lapā. Ne mazāk jauki ir ik pa laikam saņemt „smailijus” un virtuālus sveicienus gruzīnu valodā no parka sekretāres – kundzītes labākajos gados.

Attēlā BKNP Reindžers Rezo, strādā parkā jau 29 gadus, var kliegt un raudāt dabas resursu saglabāšanas vārdā (foto: Elīna Dzelzkalēja)

Domāju, ka pēc apraksta ir skaidrs, ka BKNP ir ļoti progresīva organizācija ar spēcīgu vadību, taču salīdzinoši mazu valdības atbalstu. Tieši jauno, spējīgo, ilgstspējīgi un ekoloģiski domājošo parka vadītāju dēļ, var teikt, ka parks ir ļoti mūsdienīgs un seko līdzi jaunākajām tendencēm ekotūrisma jomā. Pirms braukšanas saskāros ar uzskatu, ka GLEN dalībnieki (jeb eiropieši) brauc „palīdzēt trešajām valstīm”. Ceru, ka iepriekšminētais parka apraksts pilnībā grauj iespaidu par labdarīb-veida sadarbību un parku kā organizāciju, kurai nepieciešama „palīdzība”. Kā to labi noraksturoja Miera Korpusa brīvprātīgais (kolēģis BKNP un labs draugs, ar kuru draudzība iesākās,mums abiem vienā un tajā pašā dienā uzsākot brīvprātīgo gaitas BKNP) – pat Amerikā (kas sabiedrības priekšstatos ir attīstīto valstu kalngalā) bieži vien nevar sastapt tik veiksmīgi un efektīvi funkcionējošu organizāciju kā BKNP.

Attēlā: Pilsēta Čiatura - mangāna atradņu, komunistu jaunatnes un gaisa tramvaju pilsētiņa (foto: Elīna Dzelzkalēja)

Lai gan esmu apmierināta, ka izdevās īstenot projektu, vislielākais ieguvums ir tieši iepazītie cilvēki no dažādām kultūrām. Jāatzīst, ka man īpaši paveicās ar daudzveidību. Nemaz nemēģināšu minēt, ar cik dažādu tautību cilvēkiem esmu komunicējusi gan GLEN semināru, gan prakses ietvaros, taču visciešākās attiecības izveidojās ar ļoti atšķirīgu kultūru pārstāvjiem: mani kolēģi un viesģimene - pilnasinīgi un lepni gruzīni; tandēmpartnere - armēniete, kas dzīvo Vācijā, kaimiņinienes – moderni ģērbtas un augsti izglītotas islāmticīgas sievietes no Azarbaidžānas, tuvākie draugi – Miera Korpusa brīvprātīgie no Amerikas Savienotajām Valstīm (gan žurnālists-burvju mākslinieks; gan treileru parkā uzaudzis alkoholiķa dēls, gan Ņujorkas mērijas inženieris, kas strādājis pie Jauno Dvīņu torņa projekta). Droši vien nepateikšu neko jaunu secinot, jā, pastāv kultūru atšķirības un var meklēt un atrast līdzīgas vai specifiskas iezīmes vienas nācijas pārstāvjiem, taču to nevar novienkāršos vai vēl ļaunāk - izdarīt secinājumus, balstoties vien priekšstatos par kultūru vai nāciju, bet gan tikai iepazīstot kādu individuāli kā personību ar tās unikālajām, neatkārtojamām iezīmju un īpašību kombinācijām.

Vēlies piedalīties praksē GLEN projektā 2015.gadā? Piedalies konkursā: GLEN stipendijas 2015 Pieteikumu iesniegšanas termiņš 2015.gada 30.janvāris
GLEN Latvija projektus finansē: