Tur ir ko rakt...

Dana Felkere
GLEN Latvija stipendiāte 2008.gadā projektā Vjetnamā par savu pieredzi GLEN programmā


... tieši šādus vārdus man gribētos teikt par trīs mēnešus ilgušo projektu Vjetnamā, Hanojā, kur kopā ar projekta partneri Nicole Stauf no Vācijas, līdzdarbojāmies InDiGo (saīsinājums no International Dialoug Group) projektā.

Raksts ir ierobežots apjomā, tāpēc papildu informāciju par projektā laikā notikušajām aktivitātēm var gūt, apmeklējot emuāru: vjetnamaspiezimes.blogspot.com

InDiGo projekts ir īpašs ar to, ka to veido vjetnamiešu studenti, kuri pēc brīvprātības principa tajā ir iesaistījušies un mēģina organizēt nodarbības citiem studentiem par viņiem interesējošiem tematiem pretī neprasot neko. Viņi sanāk kopā, lai apmainītos viedokļiem, zināšanām un tādējādi mācītos. Starptautiskie brīvprātīgie, tādas kā bijām mēs, ir liels atbalsts vjetnamiešu studentiem, jo palīdzējām veidot nodarbības, daloties ar savu pieredzi, zināšanām un skatījumu uz pasauli, kas veidojies uz citas kultūras un vēsturisko notikumu bāzes. Protams, arī angļu valodas praktizēšana ir liels bonuss visam kopā sanākšanas procesam.

Šī projekta atslēgvārdi ir aktīva līdzdalība, atbalsta sniegšana un dalīšanās ar savām zināšanām un pieredzi.

InDiGo nodarbības notika gandrīz katru svētdienu, kurās pārmaiņus piedalījāmies gan kā vienas no to organizētājām, gan kā dalībnieces. Temati, kas tika izvēlēti nodarbībām, katru reizi bija citi, taču tos vienoja vairāki mācīšanās pamatelementi – spēles, diskusijas un prezentācijas, kur pirmais minētais ir viens no svarīgākajiem.

Nodarbībās runājām par dāvanu dāvināšanu, izklaidēšanos, mācīšanos, darbu internacionālās komandās, rietumu un austrumu kultūras līdzībām un atšķirībām, finanšu taupīšanu. Visi temati, lai cik vienkārši tie sākumā neliekas, konkrētajā situācijā un kultūrā ir ļoti svarīgi un iederīgi. Šie studenti vēl cenšas izzināt pasauli ap sevi gan to tuvo, gan tālo. Viņu zināšanas par to “tālo pasaules daļu” (lasīt: aizrobežu kultūra) bieži vien ir uz stereotipiem un maldīgiem pieņēmumiem balstītas. Daudzi no viņiem pirmo reizi dzīvē guva apstiprinājumu vai noliegumu savām domām un pieņēmumiem par šīm kultūrām. Taču nav jau runa tikai par zināšanām, bet arī par viņu spējām formulēt viedokli, drosmi to prezentēt un aizstāvēt.

Viss iepriekš pieminētais ir par iemeslu, kāpēc apgalvoju, ka tur ir vēl ko rakt. Tur ir vēl iespēja dot un parādīt, kas, kā, kāpēc notiek un ļaut viņiem pašiem izdarīt secinājumus, aicināt domāt no dažādām perspektīvām, nevis pasniegt lietas kā vienīgo sociālo realitāti. Pēdējo īstenot būtu viegli, taču tas liecinātu par mūsu bezatbildību. Mēs izvēlējāmies ne to vieglāko ceļu – centāmies parādīt, stāstīt un diskutēt par lietām, likām aizmetņus viedokļu un attieksmes maiņai, pievērsām uzmanību katra jaunieša spēju attīstībai, taču projekts bija par īsu, lai to visu nostabilizētu. Tieši tāpēc projekta noslēgumā negribēju aizbraukt, jo sapratu, cik ļoti studenti alkst izzināt, cik ļoti daudz vēl varu dot...

Neliela fotoreportāža no projekta

Kas ir rietumi, kas ir austrumi? Vjetnamiešu studenti cenšas salikt pasaules karti, parādot, kas viņu izpratnē ir rietumi, kas austrumi. Pēc uzdevuma mēģinājām parādīt, ka mainot kontinentu sakārtojumu austrumi un rietumi mainās. Galvenokārt tādējādi centāmies ieskicēt, cik plašs gan ir skatījums par rietumiem un austrumiem, jo viss ir atkarīgs no perspektīvas kā un no kuras vietas uz to skatās. Tam tālāk sekoja spēle ar kartiņām, kurās atainoti Eiropas un Āzijas iedzīvotāju paradumi pretstati, kur mēģinājām rast atbildi, vai tiešam tā ir? Foto: Nicole Stauf

Rindā (ne-) stāvēšanas paradumi. Diskusijas karstais punkts, jo vjetnamiešu studenti domāja, ka tikai viņi vienmēr un visur neievēro rindas principu, taču izrādījās, ka arī mums no Eiropas atradās daži piemēri, kad mēs nemēdzam stāties kārtīgās rindās viens aiz otra. Citas kartiņas savukārt palīdzēja atklāt, ka nepārtiekam tikai no fast food un nedzeram tikai coca-colu, ka mums ir sava galda kultūra, ka mums ir svarīgas ģimeniskās vērtības un nedzīvojam visi privātās mājās, kur pagalmā ir baseins utt. Foto: Vu Binh Dong

Domā ko dāvini. Vjetnamiešu studentes un Joscha (brīvprātīgais no Vācijas) izspēlē lomu spēli, cik svarīgi zināt, kādu dāvanu pasniegt citas kultūras pārstāvjiem. Vienkāršs, interesants un visiem saprotams mācīšanās veids. Šajā nodarbībā arī tika diskutēts, cik svarīgi ir dāvināt un šo dāvanu arī skaisti noformēt, tādējādi parādot, cik daudz pūļu un uzmanības tam ir veltīts. Svarīgākā atziņa, ko visi no šīs nodarbības ieguva – to give is to live (dot nozīmē dzīvot!) Foto: Nicole Stauf

Mācīties prezentēt. Tā ir viena no lietām, ko vjetnamiešu studenti labprāt darīja, lai vingrinātos formulēt, pamatot un prezentēt savu viedokli angļu valodā un justos pārliecināti auditorijas priekšā. Pārējie vjetnamiešu studenti, kuri klausījās, šādus mēģinājumus pēc tam atbalstīja, aktīvi aplaudējot. Foto: Nicole Stauf

SOS – save our savings. Nodarbība, kur pasaules ekonomiskās krīzes laikā, mēģinājām saprast, kā racionālāk taupīt savus līdzekļus. Diskusijas sākumā izspēlējām spēli, kurā komandai jāizplāno, kā izgatavot izturīgāko olas turekļa konstrukciju, lai par iespējami zemākām cenām panāktu maksimālu efektu. Foto: Nicole Stauf

Vienotība. Tieši tas raksturo labdarības skrējienu Terry Fox Run 2008, kurā piedalījāmies kopā ar Indigo jauniešiem. Pavisam kopā skrējienā piedalījās aptuveni 8000 dalībnieku gan vjetnamieši, gan citu kultūru pārstāvji. Labdarības skrējiena mērķim – jauna aparatūras iegāde vēža slimības izpētei – tika savākti 29 000 dolāri! Foto: Nicole Stauf
GLEN Latvija projektus finansē: